Otrā puse ātrāka
42,6 km Rīgas maratonā — ne uz PB, tomēr 35 s/km negatīvs sadalījums
Ne uz personīgo rekordu — dzeršanas punktos pārgāju soļos, un nedēļu iepriekš biju slims. Un tomēr: 21 km pie 5:26/km, tad 21,6 km pie 4:51/km. 35 sekundes uz kilometru ātrāk otrajā pusē, siltākā laikā, ar sirdsdarbību, kas kāpa gandrīz taisnā līnijā līdz pēdējam kilometram.
Īsumā
- Tas nebija PB mēģinājums. Nedēļu iepriekš bija saslimšana, tāpēc skrējiens bija piesardzīgāks; dzeršanas punktos apzināti pārgāja soļos, ne skrēja cauri.
- Un tomēr — otrā puse bija 35 sekundes uz kilometru ātrāka par pirmo. 21 km pie 5:26/km, tad 21,6 km pie 4:51/km. Astoņi no deviņiem 5 km posmiem kļuva ātrāki vai turēja tempu.
- Astotajā kilometrā jau apdzina 4 stundu tempa karodziņus — pašnovērtējums apstiprinās datos: pirmie desmit kilometri bija krietni ātrāki par 4h maratona tempu (5:41/km).
- Galvenais limitieris nebija aerobs. Paša piezīme: skriešana treniņos veido nelielu daļu, par maz ātrumdarba — saites, cīpslas un locītavas jutās kā vājais posms, nevis elpošana vai kājas.
- Decoupling tikai −2,4%, lai gan temps visu laiku kāpa un temperatūra pieauga no 19 līdz 26 °C.
"Sākums ātrāks nekā plānots, beigas lēnākas [par plānoto]. Neliela problēma, ka pēdējā nedēļā apslimu, tāpēc piesardzīgāk. [..] Pie Brīvības pieminekļa biju tieši uz Saule, Pērkons, Daugava dziedājumu, fantastisks mirklis! Labs carboloading dažas dienas iepriekš izdevās, kā arī lieliski izdevās realizēt saplānoto ūdens/ogļhidrātu uzņemšanas stratēģiju. Ūdens dzeršanas punktos gan pārgāju soļos, pa cik negāju uz PB — to var redzēt arī splitos. [..] Kopumā esmu apmierināts!"
Nakts pirms
| Rādītājs | Nakts 16.→17.05. |
|---|---|
| Gulta / celšanās | 22:01 → 05:34 |
| Laiks gultā | 6:39 |
| Vid. nakts HR | 54 sitieni/min |
| Miera HR | 48 sitieni/min |
| Nakts HRV | 67 ms |
| Nemierīgi mirkļi | 60 |
| Body Battery pieaugums | +63 |
Garmin miega vērtējums — 68/100 ("Fair"), ar ierīces piezīmi: "iepriekšējā diena bija ļoti stresaina, kas varēja pasliktināt miegu." Tas sader kopā ar paša Strava piezīmi par saslimšanu nedēļu iepriekš — maratons sākās no jau kompromitētas bāzes, ne no svaigas, kas padara negatīvo sadalījumu vēl nozīmīgāku.
01Temps un sirdsdarbība
42,59 km · 3:38:55 kustībā · vid. HR 161, maks. 185 · vid. kadence 83 apgr./min · 218 m kāpuma · 19 → 26 °C.
Grafikā redzamās asās, īsās apstāšanās ap 6., 11., 14., 19., 24., 29. un 33. kilometru ir tieši tās soļošanas reizes, ko piemin pats sportists — apzināta izvēle, ne piepūles krīze. Ārpus tām temps kāpj gandrīz nepārtraukti no ~5:35–5:50/km pirmajos desmit kilometros līdz zem 4:30/km pēdējos piecos.
02Zonas
Z3 55%, Z4 40%, Z2 tikai 5%. Nulle laika Z1 vai Z5. Skrējiens sākās pie zemā Z3 robežas un pārcēlās uz Z4 otrajā pusē — pastāvīga, kontrolēta pāreja uz augšu, nevis nejauša svārstība.
03Kilometru sadalījums — negatīvais split
| Posms | Temps | Virziens |
|---|---|---|
| 0–5 km | 5:32/km | — |
| 5–10 km | 5:38/km | ⬇ nedaudz lēnāk |
| 10–15 km | 5:29/km | ⬆ |
| 15–20 km | 5:09/km | ⬆ |
| 20–25 km | 5:00/km | ⬆ |
| 25–30 km | 4:54/km | ⬆ |
| 30–35 km | 4:51/km | ⬆ |
| 35–40 km | 4:53/km | ⬇ nedaudz lēnāk |
| 40–42,6 km | 4:32/km | ⬆ |
Astoņi no deviņiem 5 km posmiem kļuva ātrāki vai turēja iepriekšējo tempu — vienīgais izņēmums ir 5.–10. kilometrs, kur temps nedaudz nokrita, ticamāk starta zonas pūļa un ceļa sablīvējuma, nevis piepūles dēļ. No 10. kilometra tālāk sadalījums ir gandrīz monotoni ātrāks katrā nākamajā posmā, ar pēdējo pilno kilometru (4:20/km, HR 182) kā ātrāko no visiem 43.
Negatīvais sadalījums nenotika par spīti piesardzīgai pieejai — tas notika TĀPĒC, ka pieeja bija piesardzīga. Neuzsākot uz PB, ar rezervi soļošanas pauzēs, ķermenim palika kur augt otrajā pusē. Aerobā puse (decoupling −2,4%) bija gatava vairāk, nekā prasīts; pēc paša vārdiem — ierobežojums bija cīpslās un locītavās, nevis elpošanā.
Konteksts
Šī sesija notika 112 dienas pirms Podersdorf, pirms cikla intensīvākā bloka (skat. Pēdējais lielais tests un Viena treniņa anatomija). Tā nesniedz tiešu Ironman maratona prognozi — 42,6 km bez iepriekšēja 180 km velo brauciena ir cits uzdevums — bet paša piezīme par cīpslu/locītavu ierobežojumu, nevis aerobo, ir tieši tas, kas atkārtojas vēlākajās sesijās: skrējiena puse ir triatlonista vājākais posms nevis sirds-asinsvadu, bet mehāniskā ziņā.
Metode un avoti
Metode. Viss iegūts no neapstrādātā Garmin .FIT faila, parsēts ar Python (fitdecode). Kilometru sadalījumi nāk no ierīces automātiskajām 1 km aplēm. Decoupling — jaudas un sirdsdarbības attiecība, pirmā puse pret otro. Paša komentāri citēti no Strava aktivitātes apraksta.
Atsauces vērtības. HR zonas Z1 ≤120, Z2 121–142, Z3 143–166, Z4 167–189, Z5 190+.
Avoti. Strava — Rīgas Maratons 2026 · Garmin Connect.
Loksne. Nr. 02-03 · Analīzes datums 17.05.2026 · Personīgais Atlants, 2026. gada izdevums